Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

 

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

 

E. Romanovskis stāsta, ka pieprasījums pēc Mežvidu tomātiem ir lielāks nekā piedāvājums, un tas dod stimulu meklēt efektīvākus risinājumus izmaksu samazināšanai. Mežvidu projekts «iet roku rokā» ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu un šovasar uzņēmums plāno finišēt ar koksnes koģenerācijas stacijas izveidi.

Uzņēmējs cer, ka jaunajā plānošanas periodā siltumnīcu biznesam tomēr būs pieejams ES atbalsts, kas bija liegts līdz šim.

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO, kas ar tomātu audzēšanu sāka nodarboties pirms nepilniem trim gadiem, nule kā pabeidzis vēl vienas jaunas siltumnīcas būvniecību, ko ekspluatācijā paredzēts nodot šomēnes. Tās platība ir divreiz lielāka nekā jau esošajai siltumnīcai. Saskaņā ar projektu kopējā siltumnīcas bloka platība ir 11,4 tūkst. m2. Tūlīt pēc būvdarbu noslēgšanas jaunajā siltumnīcā tiks stādīti tomāti, kas sāks ražot jau maijā. Pirmajā sezonā līdzās lielaugļu oranžajiem tomātiem tiks stādīta arī aveņu jeb rozā lielaugļu tomātu šķirne, oranžie ķekaru tomāti un speciālā tomātu šķirne. Esošajā siltumnīcā vidēji nedēļā tiek novāktas 4,5 tonnas tomātu, bet jaunajā paredzēts novākt 9 – 9,5 tonnas tomātu nedēļā. Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns pauž, ka jaunā siltumnīca būs modernākā Baltijā, jo tajā tiks ierīkotas jaunākās tehnoloģijas. Eksperimentālā kārtā siltumnīcā tiks izmantots LED apgaismojums un, ja tas izrādīsies gana efektīvs, ar šādu apgaismojumu varētu aprīkot visu siltumnīcu.

Papildus bizness

Vairāki zemnieki uzbūvējuši siltumnīcas, lai varētu labāk izmantot biogāzes ražotnēs iegūto siltumu. Z/s Līgo saimnieks Jānis Vinters siltumnīcu blakus biogāzes ražotnei oficiāli atklāja 2013. gada aprīlī. Aptuveni trīs miljonus eiro vērtajā siltumnīcā tiek audzētas hibrīdo gurķu sēklas. Faktiski J.Vinters ir turpinātājs biznesam, ar ko gadu desmitus iepriekš nodarbojās viena no vecākajām dārzniecībām Rīgas dārzeņi, kuras īpašnieki pirms pāris gadiem pieņēma lēmumu likvidēt ražošanu Rīgā vairāku apstākļu dēļ. Līgo siltumnīca aprīkota ar pilienveida laistīšanu, Sercom vadības sistēmu, ēnošanas un enerģijas taupīšanas ekrāniem, miglas sistēmu optimāla mitruma noturēšanai siltumnīcā, CO2 iekārtu, dubultajiem sānu stikļiem. Projekta realizētāji īpaši uzsver apkures sistēmas, kas darbojas ar saimniecībā esošās stacijas siltumu, šķeldu un papildus, ja nepieciešams, ir katls ar modulējošo biogāzes un dīzeļdegvielas degli.

Z/s Līgo dārzniecības vadītāja Signija Ogriņa stāsta, ka pagājušajā gadā raža no divām apritēm bijusi laba – izdevies saražot vairāk nekā divas tonnas gurķu sēklu – tas bija par 22 % vairāk, nekā plānots. Labās ražas pamatā bija tas, ka pērn februāris bija viens no saulainākajiem šajā gadsimtā un arī marts un vasara kopumā bija saulaini, kas ļāva dēstiem labi attīstīties. Šogad gan situācija ir cita – februārī bija ļoti maz saules gaismas, līdz ar to dēsti attīstījās lēnāk un arī gaismošana bija divreiz dārgāka nekā pērn. Siltumnīca pilnībā izmanto biogāzes stacijā saražoto siltumu, tādēļ nepietiek, līdz ar to kurināšanai nākas izmantot arī šķeldu. Papildus siltumu siltumnīcai dos vēl viena biogāzes stacija, kas top līdzās esošajai ražotnei saistītajā uzņēmumā z/s Divjumi – tās jauda paredzēta 0,6 MW. Tā kā gurķu sēklu bizness ir veiksmīgs, z/s Līgo plāno paplašināties un uzbūvēt vēl vienu siltumnīcu viena ha platībā. Pērn pirmajā apritē z/s Līgo audzēja 11 gurķu šķirnes, otrajā – 17, bet šogad pirmajā apritē jau tiek audzētas 20 šķirņu gurķu sēklas. Visu saražoto saimniecība realizē starptautiskajai kompānijai Monsanto.

Jaunu siltumnīcu blakus biogāzes ražotnei pērn pabeidza arī z/s Mežacīruļi, kur sāka audzēt salātus un garšvielas, bet rudenī šīm kultūrām pievienojās gurķi. Šogad Mežacīruļos izmēģinājuma partijās sāk audzēt arī tomātus, informē Mežacīruļu saimnieks Juris Cīrulis. Siltumnīcu pirmo darbības gadu viņš vērtē kā sarežģītu, bijušas grūtības ar produkcijas iekļūšanu lielveikalu tīklos. Turklāt emigrācijas dēļ arī pircēju ir kļuvis mazāk. Pirmo gadu siltumnīcu biznesā izdevies pabeigt «pa nullēm», klāsta J. Cīrulis.

Investīcijas modernizācijā pēdējos gados ieguldījušas arī citas dārzniecības. SIA Mārupes Siltumnīcas valdes priekšsēdētājs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis, asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš stāsta, ka ieguldījumus veikusi gan Jēkabpils novadā esošā SIA Rītausma, gan z/s Kliģēni, kas Latvijas tirgū jau ir labi pazīstami spēlētāji. Attīstās arī mazās siltumnīcas, kas ražo dārzeņus, puķu dēstus.

 

J. Bērziņš atzīst, ka, modernizējot siltumnīcas, attīstībā izdevies apsteigt Lietuvas ražotājus, kuriem nav tik modernas siltumnīcas. Pēdējā laikā novērota tendence – jaunu siltumnīcu būvniecība piesaistījusi biogāzes ražotājus. J. Bērziņš lēš, ka jauno modernizēto siltumnīcu kopplatība jau sasniegusi 30 ha.

 

Dienas Bizness, Sandra Dieziņa, 2014. gada 19. marts 11:27